Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas procesā lielāka nozīme ir nevis dalībvalsts izmēram, bet gan tās pārstāvju kompetencei un aktīvam darbam, otrdien konferencē “15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi” pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM Preses centrā, Kalniņa-Lukaševica šādu nostāju argumentējusi ar skaidrojumu, ka priviliģētākas ir tās ES dalībvalstis, kuru līderi – premjeri un ministri – ir aktīvāki, kompetentāki un vairāk iesaistās ES jautājumos, jo visi svarīgākie stratēģiskie lēmumi ES joprojām tiek pieņemti pēc vienprātības principa.
Parlamentārā sekretāre kopā ar Spānijas Elkano Karaliskā institūta direktoru Čārlzu Pauelu, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Kārli Bukovski un Latvijas Universitātes asociēto profesoru Dauni Aueru profesores Žanetas Ozoliņas vadībā diskutēja par to, vai ES nepieciešams jauns pārvaldes modelis.
Kalniņa-Lukaševica pauda viedokli, ka ES ilgtspējai būtisks ir līdzsvars starp ilgtermiņa perspektīvu un aktuālajiem risinājumiem jeb spēju sniegt atbildes uz iedzīvotāju šī brīža vajadzībām.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā starptautisko situāciju, ģeopolitiskos riskus un nepieciešamību nodrošināt neatliekamu lēmumu pieņemšanu, viņasprāt, pašlaik nav piemērots brīdis, lai rosinātu kādas izmaiņas ES pamatlīgumos. “Tā vietā jākoncentrējas uz nepieciešamajām izmaiņām konkrētās politikās, īpaši, lai mazinātu nevienlīdzību un drošības riskus ES,” norādīja ĀM pārstāve.
Kalniņa-Lukaševica konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas pilsoņu pausto, diskutējot par ES nākotni. Pēc viņas novērojumiem, Latvijas iedzīvotāji augsti vērtē tās iespējas, kuras šobrīd piedāvā atrašanās ES, kā arī uzskata, ka šīs brīvības nākotnē ir jāstiprina vēl vairāk.
Parlamentāra sekretāre norādīja, ka galvenās bažas, kas paustas ĀM konsultāciju laikā, ir bailes par to, ka ES varētu izjukt populisma vai sabiedrības apātijas dēļ.
“Cilvēki uzskata, ka Eiropā pietrūkst taisnīguma un vienlīdzības, kā arī drošības. (..) Latvijas iedzīvotāji vēlētos, lai ES spētu piemēroties jebkādām globālām pārmaiņām, investējot izglītībā, zinātnē un inovācijās, kā arī sniegt drošības sajūtu eiropiešiem. Tāpat iedzīvotāji vēlētos redzēt taisnīgāku ES, it sevišķi attiecībā uz dzīves līmeņa izlīdzināšanos gan dalībvalstu līmenī, gan visas ES līmenī,” pauda Kalniņa-Lukaševica.
Pēc viņas novērojumiem, Latvijas iedzīvotājiem ir vēlme veidot dziļāku saikni ar citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem, taču tajā pat laikā pastāv bažas par savas nacionālās identitātes, valodas daudzveidības pazaudēšanu.
Konferenci “15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi” rīkoja Latvijas politologu biedrība, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūts, Valsts prezidenta kanceleja, Eiropas Komisija, Eiropas Ārpolitikas padome un Elkano Karaliskais institūts.